Lai nodrošinātu ievainoto un slimo drošību, pēc ārkārtas pasākumu veikšanas jāpievērš uzmanība šādiem jautājumiem:
A. Drošības nolūkos slimos un ievainotos nedrīkst pārvietot, ja vien tas nav nepieciešams. Tie jānovieto viņu fiziskajam stāvoklim vai savainojumam vispiemērotākajā stāvoklī. Neļaujiet viņam piecelties vai kustēties.
B. jāizvairās no nevajadzīgas ķirurģiskas ārstēšanas un iejaukšanās slimos un ievainotajos.
C. Centieties apsegt slimos un ievainotos ar segām vai segām, lai izvairītos no nosalšanas. Ja laiks ir auksts vai slapjš, nolieciet nedaudz drēbes vai segas zem slimajiem un ievainotajiem un pārklājiet vairāk.
D. noteikt traumas vai pēkšņas saslimšanas cēloni. Galvenās problēmas tiks risinātas šādi pēc to kontroles:
Uzziniet, kas ir precīzs cēlonis, varat jautāt slimajiem un ievainotajiem, varat arī jautāt apkārtējiem cilvēkiem, kad esat slims un ievainots.
Meklēt pacienta medicīnisko karti, lai laikus saprastu pēkšņo cēloni;
Ja ievainojums ir ļoti nopietns, mēģiniet pēc iespējas ātrāk paziņot par ievainotajiem ģimenes locekļiem.
E. slimos un ievainotos var pārbaudīt tikai secīgi atbilstoši nelaimes gadījuma vai pēkšņas saslimšanas veidam un tobrīd esošās situācijas vajadzībām. Tam, ko vēlaties darīt, ir jābūt pamatam.
Atbrīvojiet stingras drēbes. Taču, ja ir traumēts mugurkauls, cietušās personas vidukļa siksnu nedrīkst vilkt.
Lai precīzāk pārbaudītu traumu, vajadzības gadījumā apģērbu var izjaukt vai novilkt. Drēbes var tikt piegrieztas vai saplēstas no vīlēm, taču jābūt īpaši piesardzīgiem, pretējā gadījumā trauma saasināsies. Ja aizsardzībai nav piemērota pārklājuma, pārmērīgi neatstājiet ievainoto un slimo ķermeni.
Pievērsiet uzmanību ievainotā izskatam, tostarp ādas krāsas maiņai, un pārbaudiet visus simptomus, kas var izraisīt savainojumu vai pēkšņu slimību. Ja cietušā āda ir melna, tā jāvērtē pēc gļotādas vai lūpu, mutes un plakstiņu virsmas krāsas izmaiņām.
Pārbaudiet ievainotā un slimā pulsu. Ja plaukstas locītavu nevar noteikt, pārbaudiet lielo kakla artēriju, kas atrodas blakus kaklam.
Pārbaudiet, vai ievainotā persona ir Alens Su, letarģisks vai bezsamaņā. Vai viņš atbildēja uz jautājumu?
Ja ievainotā persona ir bezsamaņā, meklējiet galvas traumas pazīmes. Apzinātiem cilvēkiem meklējiet paralīzi vienā sejas vai ķermeņa pusē. Uzziniet, vai pacientam nesen nav bijis spazmas (ja ir, viņš sakos mēli).
Pārbaudiet ievainotās personas acis un pārbaudiet zīlītes izmēru.
Pārbaudiet, vai cietušās personas stumbra un ekstremitāšu ievainotās daļas var atvērt un aizvērt, vai tās nav salauztas.
Pārbaudiet ievainotās personas kakla priekšējo daļu, lai redzētu, vai viņam nav veikta laringektomija. Sniedzot pirmo palīdzību citās vietās, neaizsprostojiet gaisa ieplūdi pacientiem, kuriem veikta laringektomija, pretējā gadījumā viņi var izraisīt asfiksiju un nomirt.
Ja ir aizdomas par saindēšanos, pārbaudiet, vai cietušā mutē nav traipu un melnu, kā arī pārbaudiet apkārtējos saindēšanās avotus, piemēram, tabletes, zāļu pudeles, sadzīves ķīmiju vai pesticīdus u.c.
F. paredzēto pirmās palīdzības programmu īstenošana:
pēc vajadzības lietot pirmās palīdzības zāles;
Atbilstoši traumas un pēkšņas saslimšanas raksturam, tā brīža situācijas vajadzībām un personāla un materiālu ērtībām, organizēt pirmās palīdzības pasākumus;
Pirms pacientu var nodot kompetentam neatliekamās palīdzības dienestam (piemēram, ķirurgam, medicīnas brigādei, veselības klīnikai), pacientam ir jābūt atbildīgam par pacientu, pirms pacients var pats par sevi parūpēties.
Nemēģiniet noteikt jebkāda veida diagnozi vai neapspriediet pacienta stāvokli ar apkārtējiem vai ziņotājiem.